Skip to content
Sign in
Artwork for CILVĒKJAUDA
EducationSelf-Improvement

CILVĒKJAUDA

Laura Dennler

Sarunas par prasmēm, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

Play
Open in
  • 28 episodes
  • weekly
  • Avg 1 hr 42 min
  • Latvian

Episodes 28

NewestOldestLongest
All20Unplayed20In progress0Played0
Counted on this page — what you have heard stays on this device, so it is not something the list can be paged by.
  • #274
    Yesterday · 1 hr 34 min

    #274 Dzīves spēks neziņas laikā: kā trenēt savu psiholoģisko noturību. PhD Psych. DIĀNA ZANDE

    Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai ienākumus mākslīgā intelekta ietekmē vai vecuma dēļ. Kā arī ja fonā jūti trauksmi par kara iespējamību. Diāna ir psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite. Diāna dalījās ar stāstu par kādreiz grūto laiku savā dzīvē, kad pēc aiziešanas no vīra viņa palika bez darba, ar trim bērniem un pēdējiem diviem latiem. Šajā sarunā Diāna skaidro, ka dzīvesspēks nerodas, ja cilvēkam noņem visas problēmas. To trenē, ejot cauri grūtībām. Arī cauri tām bailēm, kas cilvēkus satrauc šobrīd. Sarunas laikā viņa parāda dažādus paņēmienus situācijām, kas rada bažas daudziem. Diāna savā Instagram @diana.zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk. Iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi: Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi. Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem. Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes. Ceturtā #208 – kā prasmīgi veidot profesionālo dzīvi un attiecības, nepazaudējot sevi. Piektā #248 kopā ar Juri Sērmukšu – risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD). Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 1:39 Neziņa par darbu, mākslīgā intelekta ietekmi uz ienākumiem un karu 4:44 Nenoteiktība ir dzīves normalitāte 8:02 Zaķītis vai lācis mežā 11:28 Kad stress pieaug un kad tas mazinās 14:01 “Es nedzīvoju kara gaidās” 16:19 Ozols, kas nogāzās Diānas īpašumā 17:27 Dzīvesspēku trenē, ejot cauri grūtībām 18:52 Diānas pirmās grūtības 20:07 Šķiršanās, trīs bērni un pēdējie divi lati 22:43 Kā raudāšana palīdz tikt galā ar stresu 31:53 Cīņa par to, kurš lielāks upuris 35:47 Kā atšķiras pašvērtējums un pašefektivitāte 46:09 Bailes un trauksme ir divas dažādas lietas 52:44 Jautājums „Vai tas notiek tagad?” 54:53 Ko tavā darbā mākslīgais intelekts nevar aizvietot 1:00:00 Eidžisms: nav neperspektīvu darbinieku 1:04:47 „Diāna, tu proti strādāt” 1:06:32 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:07:33 Kā neziņas laikā nekļūt stulbākiem un izdegušākiem 1:23:59 Četras kompetences pakāpes 1:27:57 Grūtības, ar kurām jau tiki galā

  • #273
    October 26 · 1 hr 47 min

    #273 Kad uzlabojam savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi. ILZE NEIMANE-NEŠPORA

    Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs. Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti. Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs? Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no mirstošiem pacientiem regulāri dzird: „Ko es šeit daru? Mani te neviens neārstē. Es gribu būt mājās.” Ar Hospiss LV dibinātāju Ilzi Neimani-Nešporu pirmo reizi par nāvi Cilvēkjaudā runājām pirms pieciem gadiem (saruna #83). Ilze teica, ka pēc tās sarunas hospiss ieguva vairāk brīvprātīgo, kuri tik ļoti vajadzīgi. To sarunu dzirdēja arī mūsu Ginesa rekordists Kārlis Bardelis. Viņš izvēlējās vākt naudu pirmajai hospisa mājai Latvijā, kamēr airēja pāri Indijas okeānam. Vēlāk Kārlim atklāja agresīvu smadzeņu audzēju, un savas dzīves pēdējo posmu viņš pavadīja mājās, hospisa komandas aprūpē. Šoreiz sarunā piedalās arī trīs hospisa cilvēki. Veterinārārsts Jānis Bite ir hospisa brīvprātīgais Bauskas slimnīcā. Žurnāliste Ilze Veģe stāsta par hospisa atbalstu laikā, kad mira viņas tētis. Un Gunta Groskaufmane savos sešdesmit gados nolēma darīt tikai to, kas viņai patīk no sirds, un pieteicās hospisā. Tagad viņa to sauc par labāko darbu savā mūžā. Latvijā ir valsts apmaksāta hospisa aprūpe mājās. Kā Ilze teica: “No desmit ārstiem par to zina divi.” Ja tev rūp, lai smagi slims, mirstošs cilvēks savu atlikušo dzīves laiku var pavadīt kopā ar savējiem, tad ziedo hospisa mājas celšanai: airemaju.lv Pieteikties hospisa brīvprātīgajos var hospiss.lv. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:22 Kā pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis izlēma airēt māju 4:31 Bailes no nāves nepāries 14:41 „Meitiņ, ko es šeit daru?” 17:17 Tā nav mediķu vaina 24:48 Brīvprātīgā Jāņa Bites dzīve pirms un pēc hospisa 40:15 Nāve var būt skaista 43:39 Kā saņemt valsts apmaksātu hospisa aprūpi mājās 47:35 Lielākais klupšanas akmens 53:35 Kā hospiss palīdzēja Ilzei atbalstīt tēti 1:01:16 „Tēt, tagad tu mirsti, bet tu, lūdzu, nebaidies” 1:02:21 Aicinājuma profesija sievietēm pēc 50 1:10:14 Par hospisa pakalpojumu zina 2 no 10 ārstiem 1:12:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:15:33 Guntiņas labākais darbs visā mūžā 1:33:34 Hospisa māja vai mazi hospisi tuvu mājām 1:41:36 Kā pieteikties hospisa brīvprātīgajos

  • #272
    October 19 · 1 hr 50 min

    #272 Par drosmi piedzīvot savu vienreizējo dzīvi. Teologs JURIS RUBENIS

    Teologs Juris Rubenis grāmatā „Uguns pavedieni” stāsta par desmit mistiķiem, kuri uzdrīkstējās izdzīvot savu dzīvi, arī tad, kad tā atšķīrās no apkārtējo priekšstatiem un sagādāja viņiem nepatikšanas. Seši no viņiem dzīvoja divdesmitajā gadsimtā. Jurim pastāstīju, ko bieži dzirdu no cilvēkiem, kuri grib mainīt savu nodarbošanos: „Es izniekoju savu dzīvi.” Juris atbildēja ar līdzību no Jaunās Derības. Bagāts cilvēks dodas ceļojumā un trim cilvēkiem iedod naudu. Divi ar to darbojas un nopelna vēl. Trešais aiz bailēm naudu aprok, un tieši viņš saņem vislielākos pārmetumus. Jura ieteikums: „Labāk riskēt pazaudēt to, kas tev ir, nekā nedarīt neko.” Šajā sarunā Juris stāsta, kāpēc lielas pārmaiņas bieži notiek tikai dzīves vidū. Tikai tad mums ir slēdzieni, atziņas un prasmes, kādu divdesmit gadu vecumā cilvēkam vēl nevarēja būt. Juris vērsa uzmanību arī uz to, kā skatīties uz savām kļūdām. Cilvēka dzīve ar visām kļūdām ir materiāls pārmaiņām, un nekas no tās nav jāizmet. Juris Rubenis ir teoloģijas doktors un Integrālās izglītības institūta direktors. Vairāk nekā 30 gadus viņš bija luterāņu mācītājs un ir uzrakstījis vairāk nekā 20 grāmatas. „Uguns pavedienus” es sāku lasīt gadumijā, svētku vakaros. Lasīju ļoti lēnām, jo negribēju, lai grāmatas stāsti beigtos. Parasti grāmatās pasvītroju citātus, salieku izsaukuma zīmes un pierakstus, bet šajā neuzdrošinājos ierakstīt neko. Jura iepriekšējo grāmatu „Starp divām bezgalībām” iesaku katram, kas meklē sevi, un par to bija mūsu pirmā (#140) saruna Cilvēkjaudā. Jura Rubeņa vadībā top Elijas klosteris, kas būs vieta klusumam un iekšējai atjaunotnei. Ja gribi palīdzēt šī skaistā un vajadzīgā darba īstenošanā, tad piedalies ar savu ziedojumu klostera celšanai. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. Saites uz sarunā pieminētās informācijas avotiem atradīsi 272.sarunas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 3:34 Grāmata „Uguns pavedieni” par 10 neparastu mistiķu dzīvēm 5:37 Kas ir mistiķis 6:50 Cik daudz drosmes vajag savai dzīvei 9:52 Vislaimīgākais vari būt, izdzīvojot savu dzīvi 12:32 Kā atšķirt mistiķi no šarlatāna 24:58 Garīgums ir piedzīvojums 29:20 Klusums pēc daudzu gadu runāšanas 36:39 Labs garīgums aptver visu cilvēku 44:54 Katram svētajam ir pagātne, katram grēciniekam nākotne 46:42 Cilvēka uzdevums ir kļūt par sevi 52:06 Kā no kāpura veidojas tauriņš 58:22 Kad sāp pagātnes kļūdas un kauns 1:07:49 Nav nekā, ko nevarētu piedot 1:08:51 Aizejošā vilciena fenomens 1:13:14 Kā piedot sev 1:19:22 Kontroles ilūzija un bailes no nezināmā 1:29:57 Būt pašam un bailes izniekot savu dzīvi 1:31:23 Līdzība par cilvēku, kurš apraka naudu 1:36:32 Lielas pārmaiņas dzīves vidū 1:37:39 Power Up Studiju piedāvājums taviem radošajiem projektiem. Piesakies 1:38:41 Kad tuvs cilvēks iznieko savu potenciālu 1:40:15 Mēs varam cienīt citu izvēles

  • #271
    October 12 · 1 hr 16 min

    #271 Par imunitāti, stresu un līdzsvaru. Profesore, imunoloģe un nefroloģe Dr. INESE MIHAILOVA

    Ir tāds teiciens, ka visas slimības ir vai nu infekcija, vai nepareiza imunitātes reakcija uz to. Imunitāti lielā mērā nosaka gēni, bet to ietekmē arī tas, kā mēs dzīvojam. Un stress ir viens no faktoriem, kas imūno sistēmu ļoti bieži izsit no līdzsvara. Imunologu Cilvēkjaudas intervijai meklēju ilgi, un visvairāk ieteikumu saņēmu tieši no ārstiem: „Lūdzu, intervējiet profesori Inesi Mihailovu.” Dr. Inese Mihailova ir profesore, imunoloģe un nefroloģe ar 40 gadu klīniskā darba pieredzi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa vada Latvijas Imunologu sertifikācijas komisiju un Rīgas Stradiņa universitātē studentiem un rezidentiem māca imunoloģiju Dakterei jautāju, ko katrs var darīt savas imunitātes labā un kāpēc imūnā sistēma nogurst. Viņa atbildēja: „No dzīves.” Šajā sarunā daktere skaidro, kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara. Cilvēks grib visu vienlaicīgi: strādāt, mācīties un bērnus, un tad vēl visu ko. Pa dienu viņš strādā, vakarā mācās, bet katram ir savs enerģijas lādiņš. Kad daktere pacientiem jautā, kas notiek viņu dzīvē, viņa bieži dzird par projektu, kas jānodod, lielu stresu darbā vai problēmām ar naudu. Profesore vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc gēnus diez vai varam mainīt, bet savu imunitāti varam nesabojāt. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei! Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 271. sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 4:44 Pirmais imunologa jautājums: cik bieži tu slimo 6:23 Cik lielā mērā imunitāti nosaka gēni 8:58 Studenti profesori nesadusmo 11:28 Ārsta galvenais instruments ir smadzenes 14:45 Lielās gaidas no medicīnas un jautājums “kāpēc” 17:20 Kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara 19:31 Kāpēc imūnā sistēma nogurst 24:13 Kas veido imūno sistēmu 26:38 Kā nostiprināt imūno sistēmu 27:46 Kā kustības palīdz imunitātei 31:14 Stresi, ko nevar novērst 32:03 Līdzsvars un kāpēc izglītība ir pirmajā vietā 34:51 Dakteres ceļš uz medicīnu un imunoloģiju 41:40 Kad pacients atnāk ar mapi analīžu 49:19 Nav vienas receptes visiem 53:33 Tīrs ūdens, antibiotikas un higiēnas teorija 54:23 Kā ķermenis var uzbrukt pats sev 57:20 Imūnās šūnas zarnās un mikroflora 1:02:14 Uztura bagātinātāji: ne visi vienā maisā bāžami 1:08:16 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:09:18 Ieteikumi: kustības, miegs un draugi 1:10:56 Ko daktere dara savai imunitātei

  • #270
    October 7 · 1 hr 37 min

    #270 Kad jāizdomā sevi no jauna, lai nezaudētu ienākumus un brīvību mākslīgā intelekta ietekmē. Riska kapitāla investors SERGEJS JAKIMOVS

    Turpinājums sarunām par dažādu speciālistu ieteikumiem, ko ņemt vērā, kad pieaugusi neziņa par ienākumiem un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz darba tirgu. Sergejs Jakimovs ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un investē biotehnoloģiju jaunuzņēmumos ilgmūžības jomā. Šī ir mūsu trešā saruna. Šoreiz par MI. Vienubrīd Sergejs piedāvāja man iejusties ļaunas varas lomā, kam jāuzvar cīņā pret cilvēci, un jautāja, kā to izdarīt bez vardarbības. Atbildēju, ka veicinot apstākļus, kuros cilvēki kļūst arvien dumjāki. Sergejs tos nosauca par absolūtā komforta apstākļiem. Smadzenes un kritiskā domāšana attīstās diskomfortā: tu mācies, tev nesanāk, nesanāk, nesanāk, un tad sanāk. Kad visu neērto domāšanas darbu atdod MI, tas, kam to atdod, sāk pārvaldīt sabiedrību. Šādai varai vairs nav jāiekaro teritorijas, pietiek ar cilvēkiem, kuriem ir viedtālrunis. Sarunā Sergejs stāsta, kas darba tirgū varētu mainīties vispirms un kā mākslīgo intelektu (MI) izmantot, lai tā lietošana nemazinātu cilvēka kognitīvās spējas. Daudzās profesijās MI jau tagad vai tuvāko piecu gadu laikā paveiks darbu efektīvāk, un cilvēkiem tajās sevi vajadzēs izgudrot no jauna. Arī Sergejs pats sev vairākas reizes nedēļā jautā, kāpēc viņš darba jomā ir vērtīgs, jo daudz ko viņa darbā jau var automatizēt. Mūsu sarunā Sergejs skaidro, kāpēc darba zaudēšana nav trakākais, par ko uztraukties. Lielāks risks ir tas, ka kopā ar kritiskās domāšanas un lēmumu uzticēšanu MI, cilvēki pamazām zaudē arī savu autonomiju. Sarunas beigās Sergejs paskaidro, kāpēc sevi izgudrot no jauna vajag tagad, kamēr MI vēl nelemj par tavu profesionālo nākotni. Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju". Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei! Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 270.sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 3:11 Mākslīgais intelekts kā aģents ar saviem mērķiem 7:55 Bailes zaudēt darbu un ienākumus 13:50 Cūciņa, kura nezina, kā barība nonāk bļodā un kad tā pati kļūst par barību. 18:03 Kāpēc MI ir īsts birokrātijas rīks 20:08 Izgudrot sevi no jauna savā profesijā 22:10 Stāsts par MI aģentu, kas, tā saimniekam nezinot, nopirka sev īstu robotu 25:08 Par OpenAI aģentiem, kas izlauzās no tiem atļautās teritorijas 28:07 Algoritmiskā sevis upurēšana, ko spēj MI 38:42 Kas cilvēku atšķir no MI 44:42 Pārformatēt sevi jaunai pasaulei 46:14 Mēs esam pēdējās paaudzes, kas iemācījās domāt bez MI 52:03 Domāšanas deleģēšana ir savas autonomijas un brīvības deleģēšana 56:29 Kas vecākiem jāuzmana bērnu mācībās 57:47 Ko darītu ļaunā vara, lai uzvarētu cilvēci 1:06:55 Programmētāji, kas mēnešiem nav rakstījuši kodu 1:11:05 Jautājums par savu vērtību, ko Sergejs uzdod sev 1:23:43 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:24:44 Kāpēc tagad vajag sevi “izgudrot no jauna”, nevis zaudēt laiku gaidot 1:28:55 Atrast savu vietu: spuldzīte neradās, uzlabojot sveci 1:34:03 "Turpiniet darīt grūtas lietas"

  • #269
    September 28 · 1 hr 25 min

    #269 Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama: kā gatavoties nezināmajam ekonomikā. Swedbank Latvija galvenā ekonomiste LĪVA ZORGENFREIJA

    Ar šo sarunu sākas vairāku sarunu cikls par dažādu speciālistu novērojumiem un rekomendācijām, ko ņemt vērā laikā, kad ekonomikā un dzīvē ir ievērojami pieaugusi neziņa par ienākumiem, dzīves dārdzību, drošību un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu. Līva Zorgenfreija in Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā. Viņas darba ikdiena ir prognozēt, kas notiks ar Latvijas ekonomiku. Šīs prognozes banka izmanto budžeta plānošanā un lēmumos par to, cik lielus uzkrājumus veidot iespējamiem zaudējumiem. Līva saka, ka viņas darbā svarīgākais ir saprast, kas var notikt ārpus galvenā scenārija. Viņas novērojumi par prognozēšanu var noderēt arī ikdienas cilvēka dzīves lēmumos. Šajā amatā Līva strādā kopš 2019. gada. Pirms tam viņa bija ekonomiste Latvijas Bankā un pārstāvēja Latviju Eiropas Centrālās bankas prognožu darba grupā, bet vēl agrāk strādāja Eiropas Komisijā Beļģijā un Rotšildu investīciju bankā Parīzē. Rotšildu bankā valdīja vīriešu pasaule. Lai tur izsistos, vajag ļoti lielu drosmi. Tur Līva reiz paprasīja tik daudz datu, ka uzkārās bankas Bloomberg terminālis. Mūsu sarunā Līva skaidro, ka vienkāršas atbildes par ekonomiku ļoti patīk populistiem un viņi neņem vērā, ka vienkāršu skaidrojumu par ekonomiku nav. Piemēram, Latvija neatpaliek no Lietuvas vai kādas cits valsts tikai viena iemesla dēļ, kā par to izsakās populisti, kas medī vēlētāju balsis. Līva vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc mēs pieņemam sliktus naudas lēmumus, pat zinot, kā būtu pareizi. Smejamies par bērniem, bet neredzam, ka paši rīkojamies ļoti līdzīgi un tāpēc nevaram veiksmīgi atrisināt savas naudas problēmas. Līva arī atbildēja manus jautājumus ar ieteikumiiem iedzīvotājiem, ņemot vērā viņas novērojumus par ekonomiku un pārmaiņām, ko darba tirgū ienesīs mākslīgais intelekts. Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:10 Līvas ceļš: Lielbritānija, Francija un Beļģija 3:15 Rotšildu investīciju banka: smaga vide sievietei 9:13 Ko ikdienā dara bankas galvenā ekonomiste 15:18 Par uzticēšanos datiem – kur ir problēma? 18:19 Inflācija: krājēja ienaidnieks, aizņēmēja draugs 20:40 Ko parāda „zemnieku brokastis“ 90. gados un šodien 23:52 Mīts, ka ekonomikā ir vienkāršas atbildes 25:43 Kāpēc Latvijai iet sliktāk nekā kaimiņiem 31:21 Kāpēc 2022. gadā strauji auga procentu likmes 41:08 Hormuza krīze un procentu likmes šobrīd 44:03 Vai tagad ir labs brīdis pirkt mājokli 46:36 Fiksētā vai mainīgā procentu likme 50:54 Kāpēc pieņemam sliktus finanšu lēmumus 52:28 Konfekšu maiss tagad vai dzīvoklis vēlāk 56:09 ETF bums un mākslīgā intelekta burbulis 1:04:18 Kāpēc brīvprātīgs 2. pensiju līmenis ir bīstams 1:07:13 Kas Līvu satrauc Latvijas ekonomikā 1:11:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:12:26 Ko mākslīgais intelekts nozīmēs tavam darbam 1:13:00 Ekonomista padoms, kā rīkoties laikā, kad daudz neziņas 1:19:19 “Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama” 1:21:16 Kāpēc vajag vismaz 20 scenārijus

  • #268
    September 21 · 1 hr 34 min

    #268 Būt modriem, lai mums ar viltu nenozog brīvību. Žurnālists AIDIS TOMSONS

    Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās Latvijas prezidentiem un premjeriem. Viņa stāsti ir aicinājums lasītājiem saprast cēloņsakarības politikā, mācīties no kļūdām un nepieļaut tās. Par žurnālista darbu Aidis Tomsons ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd Latvijas Radio 1 viņš vada sociāli politisko raidījumu “Krustpunktā” un starptautisko attiecību raidījumu “Divas puslodes”. Kad vasarā no Zvaigzne ABC saņēmu Aida grāmatu, atvēru to, lai aši ieskatītos, bet vairs nenoliku malā, kamēr nebiju izlasījusi visu. Pēc tam vairākiem draugiem sūtīju ziņu, ka viņiem šī grāmata jāizlasa iespējami drīz. Vairāki man atbildēja, ka ir jau to izdarījuši un arī ieteikuši citiem. Mūsu sarunā Aidis skaidro, kāpēc neatkarīga žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatiem un ko tā maksā cilvēkam, kurš to dara. Deviņdesmitajos gados Aidi izvāca no Latvijas Televīzijas ētera pēc viņa komentāriem par Saeimas deputātu plānotajām mūža pensijām. Vēlāk viņš vairākus gadus pētīja jaunieša slepkavības lietu Ventspilī un secināja, ka šādu darbu nedrīkst darīt viens. Aidis parādīja, kā Krievijā neatkarīgo žurnālistiku likvidēja soli pa solim. Sākumā valsts uzņēmums Gazprom pārņēma televīziju NTV, un sabiedrība nodomāja, ka nekas traks jau tas nav. Tad žurnālistiem sāka “ieteikt” šodien kaut ko nerādīt vai atkal “kādu” nointervēt, jo tas esot valstiski svarīgi. Līdz tam, ka reizi nedēļā viņi saņēma norādījumus, kā par katru lietu stāstīt, un žurnālisti kļuva par varai izdevīgu ruporu. Aidis pievērsa uzmanību arī deviņdesmito gadu privatizācijai, par kuru maksājam joprojām, un tam, kāpēc Igaunijā neizveidojās tāda oligarhija kā pie mums. Sarunas beigās Aidis pastāsta, kāpēc viņa kritēriji izvēlei, par ko pats balsos šajās vēlēšanās, ir politiķu godīgums, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus un attieksme pret Krievijas karu. Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. Saites uz Aida grāmatu un citiem sarunā pieminētajiem avotiem atradīsi intervijas lapā. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 1:37 Grāmata “Ārpus ētera”, kuru izlasīju vienā rāvienā 3:42 No “Mikrofona” līdz “Krustpunktā” un “Divām puslodēm” 5:15 Šaha gājieni: kā Aidis gatavojas intervijām 8:42 Slepkavība Ventspilī un apšaubāms spriedums 16:47 Kāpēc Aidis aizgāja no pētnieciskās žurnālistikas 24:51 Ko nozīmē neatkarīga žurnālistika 28:20 Kā Krievijā brīvību nozaga soli pa solim 32:06 Kad žurnālists kļūst par propagandistu 35:41 Kāpēc mums šķiet, ka “tās” ir mūsu domas 38:55 Par zaudēto darbu Latvijas Televīzijā 43:28 Deputātu mūža pensijas un nikni komentāri ēterā 50:24 Kāpēc Aidis nobremzēja radio un televīzijas apvienošanu 53:11 Kāpēc vajag daudzveidību 55:58 “Brīvība nav par brīvu” 1:03:30 Kāpēc Aidis rakstīja grāmatu un ko tajā iekļāva 1:09:58 Deviņdesmitie: kāpēc Igaunija aizgāja mums priekšā 1:11:27 Valsts, ko esam aizņēmušies no saviem bērniem 1:19:09 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies 1:20:11 Cik neatkarīga ir privāta nauda medijos 1:28:51 Kā Aidis izvēlas, par ko balsot

  • #267
    September 14 · 1 hr 47 min

    #267 Par sabotāžas rokasgrāmatu, lai pamanītu, kad ar tevi manipulē politikā, darbā un dzīvē. Baņķieris KĀRLIS DANĒVIČS

    Cilvēkjaudas fanu pasākumā baņķieris Kārlis Danēvičs pieminēja Sabotieru rokasgrāmatu “Simple Sabotage Field Manual", kas ASV 1944. gadā tika sagatavota kā palīgs izlūkdienesta aģentiem. Slepenības zīmogu tai noņēma 2008. gadā, un tagad to var izlasīt bez maksas. Kārlis pieminēja, ka grāmatā ir manipulatīvi paņēmieni, ko var novērot darbībā arī pie mums: politikā, darbavietā un arī dzīvē. Toreiz Kārlim teicu, ka par šo tēmu vajag ierakstīt interviju ar viņu. Grāmatu atradu un izlasīju. Un tad tapa mūsu saruna, ko te redzi. Daži piemēri no grāmatas, ko Kārlis demonstrēja šodienas sadzīvē. Katru jautājumu izskatīt komitejā ar vismaz pieciem cilvēkiem. Katru nākamo sēdi sākt ar to, ka apšaubi iepriekšējā sēdē nolemto. Fokusēties uz detaļām, nevis uz būtību. Izskatās ļoti pazīstami, vai ne? Šajā sarunā Kārlis parāda, kā sabotāža, kas cilvēku iegāž, darbojas trijos līmeņos: tavā galvā, tavā darbā un mūsu valstī. Kāpēc lielāko ļaunumu mums var nodarīt nevis spiegojot pret mums, bet panākot, ka mēs sākam neticēt sev. Personas vai kolektīva un valsts līmenī. Kārlis pievērsa uzmanību, kas notiek ar cilvēku, kurš par sevi domā kā par lūzeri, un kāpēc tieši tāds cilvēks ir vieglākais laupījums manipulatoram. Kā ar vienu jautājumu cilvēku var padarīt nelaimīgu, ko Nobela laureāts Daniels Kanemans parādīja ar baltām A4 lapām. Kārlis Danēvičs ir AS “SEB banka” valdes loceklis un ilggadējs Latvijas SOS Bērnu ciematu padomes priekšsēdētājs, jo tur pārstāv Senātu un vada Finanšu audita komiteju. Sevi sauc par matemātiķi un grāmatu nūģi. Man vienmēr ir ļoti interesanti aprunāties ar Kārli. Un, pieņemot, ka viņa stāstītais interesē ne tikai mani, es šīs sarunas ierakstu Cilvēkjaudas intervijās. Ja arī tu esi cilvēks, kam kā Kārlim rūp bērnu drošība, tad pārskaiti šeit savu ziedojumu SOS Bērnu ciematiem. Mums ir ierakstītas 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam tās samontēt un publicēt, mūsu komandai ļoti noderēs Tavs atbalsts, uzsaucot mums šeit „virtuālo kafiju“. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas. Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei. Saites uz Kārļa pieminētajām grāmatām un citiem informācijas avotiem atradīsi intervijas lapā: cilvekjauda.lv/epizode/267 SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 3:39 Kā spiegu rokasgrāmata nonāca pie Kārļa 7:01 "Simple Sabotage Field Manual" un kur to atrast 8:25 "Lielāko ļaunumu Latvijai var nodarīt mūs sabotējot" 11:43 Brīdis, kad mēs esam uzvarēti savās galvās 12:46 250% bagātāki nekā padomju laikos 18:44 Meklējam utis tam, kam iet labāk 21:47 Ko Hitlers savā grāmatā pilnīgi atklāti uzrakstīja 28:40 "Man likās, ka bankā ir iesūtīts konkurents" 32:11 Komitejas, darba grupas un mūžīgā apšaubīšana 35:43 Pie pirmās kļūdas cilvēku atdauza. Stāsts par Ķīli 43:14 Kas ir elle cilvēka dzīvē 44:55 Tukšvārdības tests 57:10 Kaķis aiz astes 1:03:12 Kanemana eksperiments ar A4 lapām 1:14:45 Kā atšķirt cerības dīleri no manipulatora 1:23:09 Dostojevskis par to, kā cilvēks attaisno pat slepkavību 1:25:45 Labākie līderi ir tie, kuri negrib būt līderi 1:28:11 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies: https://www.powerupspace.eu/ 1:29:25 Vectēvs, gulags un aktīvi labie cilvēki 1:30:51 TOP1 nolaupīto bērnu atgūšanā no Krievijas 1:35:29 Vecmāmiņas telefona numurs un viens bērns vienā reizē 1:43:33 Ko darīt, lai neiekristu, kad ar tevi manipulē

  • #266
    June 18 · 1 hr 35 min

    #266 Ko darīt, ja problēma atkārtojas, lai gan jau sen mēģini tikt no tās vaļā. MARIJA ĀBELTIŅA

    Šī saruna ir par to, ko cilvēks var darīt savā labā, ja viņam ir raksturīgi atkal un atkal iestrēgt vienos un tajos pašos ieradumos, no kuriem jau sen grib tikt laukā. Piemēram, smēķēšanā, pārlieku saldumu ēšanā, nesavaldībā vai kliegšanā uz tuviniekiem, kārtējā pārslodzē darbā. Marija Ābeltiņa skaidroja trīs sistēmas, kurās mēs funkcionējam: izdzīvošanu, dzīšanos pēc mērķiem un nomierināšanos, par kuru visbiežāk aizmirstam. Tieši trešās sistēmas neizpratne noved pie pārslodzes un ieradumiem, kas no tās izriet. Viņa parādīja, kāpēc gribasspēks vien nepalīdz un kā jaunu rīcību nostiprināt soli pa solim, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeju, pašapbalvošanu un atkārtotu apņemšanos. Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe, psiholoģijas zinātņu doktore un grāmatas "Profesionālā izdegšana" autore. Viņa ir kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un daudzus gadus vadījusi biedrības "Skalbes" padomi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 2:47 Darbs krīzes centrā Skalbes 6:21 Maximas traģēdija un dienestu atbalsts 9:25 Atjaunošanās, ko nepaņēma sev 11:35 Trīs sistēmas, kurās funkcionējam 16:46 Sasniedzējs un baudītājs vienā pārī 22:21 Kā ieplānot atpūtu savā steidzīgajā kalendārā 26:19 Jēgpilni izaicinājumi pasargā no izdegšanas 29:12 Slazds: "Man ir jāatrod jēga un tūlīt" 31:03 Dod sev laiku un eksperimentē 34:16 Daba kā resurss nomierināšanās sistēmai 38:16 Jēga ģimenē, parkā vai pie koka 40:44 Kāpēc iestrēgstam vienos ieradumos 45:16 Smadzenes, kas taupa enerģiju 54:02 Smadzeņu frontālā garoza nobriest līdz 25 gadiem 58:17 Otrais cēliens: kā nostiprināt jauno 1:00:04 Iemācīties sevi apbalvot veselīgākā veidā 1:05:48 Apņemšanās kā trešais līmenis 1:07:24 [Power-Up SPACE] Studijas Rīgas centrā 1:08:41 "Apņemšanās nav akmens, tā ir kā maize" 1:12:34 Kāpēc kliedzam uz tuviniekiem, ne klientiem 1:15:23 Kentaura metafora un dzīvnieciskā daļa 1:18:21 Bezcerīgie gadījumi psihiatriskajā klīnikā 1:25:12 "Nav jāgaida, kamēr būs tik traki" 1:27:06 Ieteicamie soļi: sports un saruna 1:32:43 Vingrinājumi un optimisma trenēšana

  • #265
    June 2 · 1 hr 46 min

    #265 Kontrolējošā vardarbība: kā to ieraudzīt un kā palīdzēt. Centra "MARTA" dibinātāja ILUTA LĀCE

    Saruna par to, kas ir kontrolējošā vardarbība un kāpēc to ir tik grūti ieraudzīt, pat ja tā notiek tepat blakus. Kāpēc cietušie klusē, pāridarītāji tiek attaisnoti un kā stereotipi aizmiglo mūsu skatu. Iluta Lāce stāsta par situācijām ģimenē un ārpus tās. Par fizisko, ekonomisko, emocionālo un kontrolējošo vardarbību, par sieviešu solidaritāti, kuras reizēm nav tad, kad to vajag visvairāk. Un arī par liecinieka atbildību: ko darīt, ja redzi vai nojaut, ka kādam neklājas labi, un ko katrs varam iesākt, lai situācija mainītos. Mans viesis ir Iluta Lāce, centra MARTA vadītāja un dibinātāja. Centrs MARTA ir vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija Latvijā, kas strādā jau 26 gadus un veic arī vardarbības prevencijas darbu ar jauniešiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads 3:58 No dzimumu līdztiesības līdz vardarbības jautājumiem 5:34 Kādi draudi saņemti, darot šo darbu 11:04 Afganistāna 2025. gadā: ko tas nozīmē mums tepat Eiropā 13:17 "Viņam bija grūta bērnība“. Šis arguments neattaisno vardarbību 20:22 Kontrolējošā vardarbība: "Tu vairs nedzīvo savu dzīvi" 27:43 Kontrolējošo vardarbību ir grūti pierādīt un ticēt cietušajiem 29:50 Kauns, bailes un vainas apziņa, kas traucē no situācijas izkļūt 33:27 Epšteina faili un prostitūcija kā sistēmiska vardarbība 42:37 Vīrieši, kas iestājas par sieviešu tiesībām uz drošību 43:15 Raganu medības mūsdienās: demokrātijas drupināšana Gruzijā un Kirgizstānā 48:02 Krievijā sievietei atņem tiesības uz savu ķermeni 51:46 Cilvēktirdzniecība: kā cilvēki nonāk šajās situācijās 58:34 Ko darīt, ja intīmi materiāli publicēti bez personas piekrišanas 1:03:43 Kursi vardarbības veicējiem: laba ideja, kas ne vienmēr strādā, kā tā iecerēta 1:09:57 Vai sievietes izmanto sistēmu negodīgi? 1:14:26 Katra trešā sieviete un ko šis skaitlis nozīmē 1:16:54 Sieviešu solidaritāte jeb tās trūkums 1:23:57 Power-Up SPACE studijas un pasākumu telpas Rīgas centrā 1:26:23 Kā veidot sieviešu solidaritāti: no bērnudārza līdz vadošiem amatiem

  • #264
    May 26 · 1 hr 52 min

    #264 Kā iegūt kontroli pār savu naudu, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Personīgo finanšu mentors LĪVA VĒLIŅA-PĒTERSONE

    Pētījumi liecina, ka 50% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru mēnesi izjūt trauksmi par naudu. Tikai 18% regulāri krāj pensijai. Un 60% uzskata, ka jāpelna vismaz 2000 eiro, lai vispār varētu sākt krāt. Šajā sarunā pievēršamies tam, kā šī domāšana cilvēku ierobežo un kas ir vajadzīgs, lai nauda sagādātu brīvību, nevis stresu. Lai iegūtu finansiālu brīvību, naudu ir jāmāk nopelnīt, saglabāt un pavairot. Mana sarunbiedre stāsta par iespējām, kā to saglabāt (lai pēc tam varētu pavairot). Līva Vēliņa-Pētersone ir personīgo finanšu mentors, SEB Life and Pension klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, pārdošanas komandu vadītāja, SEB skolu vēstnešu programmas jauniešu mentors, supervizors. Viņa vada finanšu pratības seminārus uzņēmumiem un finanšu mentoringu jauniešiem. Līvas aicinājums ir palīdzēt pārdošanas organizācijām sasniegt biznesa plānu, atbalstot darbiniekus viņu mērķu sasniegšanā, un iedvesmot cilvēkus finansiāli stabilai dzīvei. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas ir 264.sarunas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00 Ievads: "Tev ir jāzina, kā naudu nopelnīt, saglabāt un pavairot" 3:12 Pētījumu dati: latvieši kā kredītu maksātāji un kā krājēji? 4:53 "Tikai katrs piektais regulāri krāj pensijai. Katrs otrais par to vispār nedomā." 5:56 Trīs krāšanas kabatas 7:01 Cik lielam jābūt drošības spilvenam? 13:28 Mīts: "Man vajag 2000 EUR algu, lai sāktu krāt" 15:10 Trīs uzdevumi, lai tev ir nauda: nopelnīt, saglabāt, pavairot 17:06 "50% cilvēku izjūt trauksmi par naudu gandrīz katru mēnesi" 18:27 Lauras pieredze: kā izdevumu uzskaitīšana izglāba finanses grūtā laikā 25:35 Ko praksē dod 10% krāšanas likums 28:45 Labākais laiks sākt krāt, ja vēl nedari to 29:00 Bez diskusijām: "Samaksā sev pirmajam" 32:34 Automātiskie maksājumi kā finanšu sistēmas pamats 37:51 Atsevišķi konti dažādiem mērķiem, kas maina visu 39:10 Bērnu uzkrājumi un IIN atmaksa: ja noliec 100 EUR, tu faktiski noliec 75 43:39 "Galvenais, ka tev būs brīvība, tev būs izvēle" 45:15 Kur patiešām var ietaupīt: pārtikas izdevumi un impulsīvie pirkumi 59:48 "Vai es tērēju naudu saskaņā ar savām vērtībām?" 1:04:31 Naudas sarunas ģimenē: tikai 9% vecāku ar bērniem par naudu runā regulāri 1:06:07 Kabatas nauda bērniem: kā mācīt rīkoties ar naudu 1:13:31 Grāmatu ieteikumi 1:20:26 Power-Up SPACE — epizodes filmēšanas vieta Rīgas centrā. Piesakies: powerupspace.eu 1:25:16 Latvijas pensiju sistēma: 1., 2. un 3. līmenis 1:29:03 Demogrāfijas izaicinājums, kas notiks ar pensijām nākotnē 1:35:35 Pirmie soļi, kā praktiski sākt krāt pensijai 1:43:01 "Neviens brīdis nav par vēlu, lai darītu" 1:46:51 Vizualizēt nākotnes sevi kā motīvu rīkoties šodien 1:49:23 Kā sazināties ar Līvu

  • #263
    May 12 · 1 hr 49 min

    #263 Komforts atņem jaudu, diskomforts to atdod: kā mainās smadzenes, ķermenis un dzīve. Riska kapitāla investors ilgmūžības nozarē: SERGEJS JAKIMOVS

    “Pārstāj darīt debīlas lietas," tādu intervijas nosaukumu Sergejs piedāvāja mūsu sarunas beigās, kad apkopoja visu, ko viņš tajā stāstīja. Es viņu izjautāju par jaunumiem ilgdzīvošanas industrijā, jo viņš tos zina no savas investora darba ikdienas, regulāti sadarbojoties ar zinātniekiem, un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši uzskatīt par iespējamu. Šī (jau otrā) saruna ar Sergeju ir tieša un faktos pamatota. Sergejs stāsta par kognitīvo lejupslīdi un to, ko ātrais saturs dara ar mūsu spēju koncentrēties. Par to, kāpēc tieši brīdī, kad mācoties gribas kaut ko mest pret sienu, jo nesanāk, ir tas brīdis, kad smadzenes mācās un ir jāturpina. Par cerīgiem jaunumiem no ilgmūžības zinātnes. Un par to, kā atbildība par mūsu veselību ir tikai pašu rokās. Sergejs Jakimovs ir uzņēmējs un riska kapitāla investors, kurš specializējas biotehnoloģiju un ilgmūžības (longevity) nozarē, un viens no fonda LongeVC dibinātājiem un vadošajiem partneriem. Viņš investē agrīnās stadijas kompānijās, kas meklē risinājumus kardiovaskulārajām, onkoloģiskajām, neirodeģeneratīvajām un metaboliskajām slimībām. Viņš no personīgās pieredzes, kopš bērnības zina, kā ir dzīvot ar autoimūnu, neirodeģeneratīvo slimību. Tāpēc Sergejs uz veselību un dzīvi raugās ar reti sastopamu skaidrību un tiešumu. Cilvēkjauda 21.-23.maijā rīko šo 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un daudzpusīgas telpas pasākumiem ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00:00 Ievads 0:03:01 Kā ātrais kontents maina dopamīna mehānismu 0:08:08 "Tavas smadzenes ir dators, kuram ir operatīvā atmiņa" 0:15:55 Mākslīgais intelekts un kognitīvā lejupslīde sabiedrībā 0:23:31 Diskomforts ir signāls, ka smadzenes mācās 0:27:07 Info: Cilvēkjaudas piedzīvojums 0:28:35 Trenēt abas smadzeņu puslodes vienlaikus 0:33:25 Autoimūna kondīcija: kad ķermenis uzbrūk pats sev 0:40:00 Kāpēc Alcheimera slimību vēl joprojām nevar izārstēt 0:43:22 Četri galvenie slepkavas: kardiovaskulārās, onkoloģija, neirodeģeneratīvās, metaboliskās 0:46:38 Agrīnā diagnostika, olnīcu vēža asins analīze no Bostonas kompānijas 0:53:36 Jauna tipa veselības aprūpes krīze 0:54:03 Peptīdi: kāpēc tie kļuvuši populāri un kādi ir riski 1:01:31 Ko zinātne tiešām iesaka: Omega 3, D vitamīns, magnijs, kreatīns 1:04:43 Cilvēkjaudas piedzīvojums 1:06:21 "Cerīgi izskatās tas, ka varēsim ārstēt slimības, no kurām mirstam" 1:14:20 Ilgmūžības nemainīgā triāde: fiziskā aktivitāte, uzturs, miegs +savlaicīgs skrīnings 1:17:01 Kur Latvijā veikt ģenētisko testēšanu 1:18:17 Par smēķēšanu, alkoholu, cukuru, hormoniem, vitamīniem, elektrolītiem 1:20:28 Kā prātīgi izvēlēties uztura bagātinātājus, nevis baroties no aptiekas plaukta 1:25:16 Power-Up SPACE 1:26:34 Slimība kā skolotājs 1:40:58 Kāpēc ilgtermiņa apņemšanās mums ir tik grūta 1:47:04 "Pārstāj darīt debīlas lietas"

  • #262
    May 5 · 2 hr 14 min

    #262 Par drosmi, lēmumiem un profesionalitāti dzīvē un darbā. Aktieris JURIS ŽAGARS

    Mans sarunbiedrs ir Juris Žagars, Dailes teātra direktors. Aktieris, kurš pēdējo gadu laikā ir filmējies Netflix seriālā “In from the Cold” un Paramount seriālā “The Agency” (producents Džordžs Klūnijs, galvenajās lomās Maikls Fasbenders un Ričards Gīrs). Un īpašnieks Žagarkalnam, kas ir Cēsīs. Runājām par Žagara drosmi pieņemt nepopulārus lēmumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu rezultātus, par kuriem viņš ir atbildīgs, bet kas 80% gadījumu kādam nepatīk. Viņš stāstīja par savu pieeju, lai nav bail, ka no sava atbildīgā amata un sirdsdarba var tikt atlaists jebkurā brīdī (tā savulaik notika ar brāli, operas direktoru). Un kāpēc Juris to redz kā izaugsmes iespēju dzīvē, kas dod enerģiju, nevis kā trauksmes avotu. Daudzpusīga saruna. Par fiziskās formas uzturēšanu un darbaspējām dzīves garumā. Par brāļa, Andreja Žagara, pieredzi, vadot operu, kas Jurim tagad noder vadot teātri. Par kļūdainiem lēmumiem, komandu, bailēm un brīvību darbā un ārpus tā, kas ir daļa no interesantas un piepildītas dzīves. Par atziņām, kas radušās, nokļūstot neparastās situācijās. Ar profesionāļa ieteikumiem, kā savaldīt savu satraukumu atbildīgos brīžos. Un vēl daudz ko citu. Cilvēkjauda rīko 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas atradīsi 262. intervijas lapā šeit. SARUNAS PIETURPUNKTI: 0:00:00 Ievads 0:02:33 “Man patīk strādāt” 0:05:18 Ko iemācījās no brāļa Andreja Žagara, kas šobrīd noder darbā 0:12:03 Brīvības sajūta, jo vari tikt atlaists 0:15:32 Darba stundas un dzīve pēc darba 0:18:18 Pirmie nepopulārie lēmumi 0:22:06 Lielākās kļūdas ar cilvēku pārvērtēšanu 0:31:02 Brīvība kļūdīties ir svarīgāka par perfekcionismu 0:32:27 Informācija par Jaudas piedzīvojumu 0:33:25 Kā radīt apstākļus, lai cilvēki atļaujas tev izteikt kritiku 0:42:52 Sports un sevis uzturēšana formā 0:46:14 Ārzemju sieva un dzīve starp 2 valstīm 0:53:03 Draugi un vienaudži, kurus atrast vecumā 60+ 0:57:35 Par brāļa Andreja pieeju dzīvei un viņa zaudēšanu 1:17:06 90-tie gadi, bēgot ar bandītiem Tulas mežos, un naudu, kas iešūta kaklasaitē 1:19:35 Žagarkalns ir bērnības sapnis no 10 gadu vecuma un ko tas maksā 1:24:37 Apmācība kā biznesa neizmantotā niša 1:26:06 Kad krīti vai kļūdies, tad "tūlīt augšā, tūlīt lejā, vēl ātrāk" 1:30:30 Filmēšanās ārzemēs, darbs un piedzīvojumi, kas ar to saistīti 1:37:18 Paņēmieni, kā pārvarēt uztraukumu 1:39:19 Power-Up SPACE studija 1:44:54 Pārliecība bez sagatavošanas nestrādā, treniņš ir vienīgā recepte 1:47:54 Par Dailes teātra repertuāru 1:51:35 Humors kā seksīga īpašība 1:58:03 Komēdija, traģēdija un finansiālā realitāte 2:12:13 Nekas dzīvē nav garantēts, un tāpēc dzīvot ir forši

  • #261
    April 20 · 1 hr 48 min

    #261 Naudas psiholoģija: kā pārvarēt bailes un neziņu, lai uzlabotu savas finanses. Dr. ARTŪRS MIKSONS

    Šajā intervijā ar psihoterapeitu Dr. Artūru Miksonu runājam par to, kā cilvēku finanšu lēmumus ietekmē emocijas, ieradumi un priekšstati par naudu. Es dakterim jautāju arī, kāpēc uzkrājumi un ieguldījumi daudziem joprojām šķiet sarežģīti, nesasniedzami vai “ne jau man domāti”. Es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot spējas prasmīgi apieties ar naudu, jo finansiālā nedrošība ietekmē cilvēka veselību, attiecības un iespējas. Saskaņā ar SEB bankas un Norstat aptauju, kas veikta 2026. gada februārī, 22.1% cilvēku uzkrājumu nav vispār. Tikai 21.8% aptaujāto cilvēku naudas pietiktu ilgāk nekā 3 mēnešiem, bet 15.1% - mazāk nekā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka liela daļa dzīvo bez īsta “rezerves plāna”. Pētījumā konstatēts, ka stress par naudu ir daudzu cilvēku ikdiena: 23.2% bieži vai ļoti bieži izjūt trauksmi par naudu, vēl 32% to jūt laiku pa laikam (gandrīz katru mēnesi). Cilvēku, kuri par naudu vispār nesatraucas, ir tikai 5.7%. Šo sarunu veidojām ar SEB bankas atbalstu, jo gan bankai, gan Cilvēkjaudai rūp, lai Latvijā pieaugtu cilvēku pārticība un sabiedrības turības līmenis. SEB bankai ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem izprast uzkrājumu un ieguldījumu nozīmi, lai viņi varētu veidot labākas attiecības ar naudu un justies pārliecinātāki par savu nākotni. Saruna palīdz paskatīties uz finanšu tēmām vienkāršāk, cilvēcīgāk un bez liekas spriedzes, lai katram ir iespēja izdevīgāk rīkoties ar finanšu izvēlēm savai nākotnei. SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 Ievads: kāpēc mēs zinām, bet nedarām 02:45 SEB un Norstat pētījumu dati par latviešu finansēm 06:37 Kā veidojas cilvēka attiecības ar naudu 09:27 Vajadzības vai vēlmes: kāpēc robeža saplūst 13:21 Padomju mantojums un "tagad varu atļauties" 18:53 Vai krāt nesanāk, jo tiešām nav naudas? 20:20 Gulētiešanas analoģija, kad mazais lēmums vakarā ietekmē visu nākamo dienu 24:33 Pensija šķiet pārāk abstrakts jēdziens, ko smadzenes neuztver nopietni 31:01 Par ilūziju, kad atbildību uzkraujam savam "nākotnes es" 39:25 Ja skatīties savos tēriņos šķiet biedējoši 43:50 Kāpēc zinām, ka vajag, bet nedarām 48:14 Sāpju slieksnis, iemācītā bezpalīdzība un draugu loka ietekme uz cilvēka finansēm 59:27 Skaidras vērtības kā pamats veselīgām attiecībām ar naudu 01:08:20 Kā atrast savu motivācijas sistēmu, lai izdotos 01:17:18 Neveselīgas attiecības ar naudu: pazīmes un spektrs 01:26:03 Arī gudri un veiksmīgi cilvēki pieņem muļķīgus finanšu lēmumus 01:29:57 Kā nesamaitāt nākamās paaudzes attiecības ar naudu 01:41:35 Kā mainīt iesakņojušos finanšu paradumus 01:43:16 Šī problēma nav tikai par naudu.

  • #260
    April 13 · 1 hr 35 min

    #260 Mākslīgais intelekts ikdienā, pārdošana un iespējas uzsākt biznesu arī briedumā. Uzņēmēja ANNA ANDERSONE

    Šajā sarunā ar uzņēmēju un tehnoloģiju izmantošanas līderi Annu Andersoni runājam par iespējām, kā mākslīgo intelektu (M.I.) izmantot par produktīvu risināšanas partneri, nevis uztvert par “maģisko melno kasti”, kas domās mūsu vietā. Otrā lielā tēma ir pārdošana un uzņēmējdarbība arī brieduma gados. Mēs runājam par bailēm no atraidījuma, latviešu attiecībām ar pārdošanu un to, kā mainīt skatījumu no “cilvēkiem kaut ko iesmērēt” uz “atrodu savus īstos klientus un palīdzu viņiem ar to, ko daru labi”. Anna dalās pieredzē no Start School, kur pieaugušie un jaunieši trenē tieši tās prasmes, kas Latvijā pietrūkst visvairāk: būvēt un pārdot. Sarunas gaitā pieskārāmies arī dibinātāja vientulībai, vajadzībai pēc kopienas, kurā saka “krīti, mēs tevi noķersim”, un tam, kā cilvēks, uzlabojot savas digitālās prasmes, iegūst pavisam citu brīvības līmeni darbā un dzīvē. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Sarunā pieminētos rīkus un iespējas atradīsi šīs 260. sarunas lapā.

  • #259
    March 30 · 2 hr 2 min

    #259 Par zaudējumiem, iespējām un drosmi, kas veido jaudīgu dzīvi. Radio SWH vadītājs JĀNIS ŠIPKĒVICS

    Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par izejmateriālu jaudai, nevis rūgtumam. Kā ir augt, zinot, ka īsto vecāku nav blakus, un kā no šīs plaisas vēlāk izaug spēja vadīt medijus, projektus un cilvēkus. Mēs runājām par negaidītām vēstulēm, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem, par azartu izmantot pēkšņas iespējas un par iekšējiem lēmumiem, kuros dzimst asums un “killer” instinkti - nevis pret citiem, bet pret saviem ierobežojumiem. Šī ir saruna par dzīvi, kas nav bijusi ne vienkārša, ne parasta. Tā izraisīs gan spēcīgas emocijas, gan pavērs idejas, kā arī savu pieredzi pārvērst degvielā, kas ved uz priekšu. Tāda ir visa grāmata “Ar dziesmu par dzīvi”, ko Jānis piepildījis ar stāstiem par savu krāsaino, neparasto dzīvi un šogad publicējis. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

  • #258
    March 25 · 1 hr 48 min

    #258 Par sievietes psihisko veselību dažādos dzīves posmos. Profesors ELMĀRS RANCĀNS

    Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām. Sarunā profesors skaidro: - kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija; - kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt; - kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā; - kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai; - kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi. Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem. Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

  • #257
    March 17 · 1 hr 30 min

    #257 Klejotājnervs un ikdienas izvēles, kas ietekmē veselību un pašsajūtu. KRISTĪNE BRICE

    Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums. Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas pasniedzēja. Savā darbā viņa cilvēkiem palīdz mazināt stresu, trauksmi un ķermeņa spriedzi, izmantojot somatiskās prakses un nervu sistēmas regulācijas metodes. Sarunā viņa vērš uzmanību uz to: - kāpēc ar pozitīvo domāšanu parasti ir par maz, ja ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmes režīmā; - kā ikdienas paradumi: kustība, atpūta, miegs, spriedze ķermenī vai nu tonizē, vai nogurdina klejotājnervu; - kā sportošana var gan palīdzēt, gan arī neko neatrisināt, ja nervu sistēmai netiek dota īsta atpūta; - kāpēc motivācija nerodas, gaidot, kad tā radīsies, bet rodas no rīkošanās; - kā ikdiena var ritēt bez ierastām galvassāpēm un ieilguša saspringuma. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuriem ir daudz atbildības, liela slodze un kuri jūt, ka tā, kā ir tagad, nevar turpināties bez sekām. Ja tēma tevi interesē, tad iesakām noklausīties iepriekšējo (Nr 175) sarunu ar Kristīni, kas bija par stresa regulēšanu ikdienā, lai vairāk spēka labi dzīvot. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

  • #256
    March 9 · 1 hr 51 min

    #256 Iet ārpus zonas, kur mainās uzskati par sevi un citiem. Žurnāliste KRISTĪNE GARKLĀVA

    Sen gaidīta saruna ar žurnālisti un TV raidījumu vadītāju Kristīni Garklāvu. Viņa ir profesionāle, kura parasti pati intervē citus (gan TV, gan savā podkāstā “Izgaismots”), bet šoreiz stāsta par sevi. Mēs pievērsāmies adrenalīnam, bailēm (līdz pat panikai tam visnepiemērotākajā vietā), jūtīgumam, piedzīvojumiem un tam, cik liela drosme patiesībā ir vajadzīga, lai turpinātu rādīt sevi publiski. Runājam par to, kā nepazust citu gaidās, kad sabiedrība tevi idealizē vai ienīst, kā arī par neredzamo cenu, ko maksā sabiedrībā redzams darbs, un par to, kā darīt savu darbu tā, lai acis joprojām mirdz. Klausies, ja tevi interesē savu robežu pārvarēšana, drosmes trenēšana un cilvēcīgums. Ja tevi vilina gan piedzīvojumi, gan sevis iepazīšana - saprast, no kā tu bēdz, ko tu meklē un kas tev patiesībā ir svarīgi, tad šī saruna ar Kristīni tevi gan izklaidēs, gan iedvesmos. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas 256. intervijas lapā.

  • #255
    March 3 · 1 hr 29 min

    #254 Kad ar mūsu interesēm manipulē – domāšanas skaidrība kā aizsardzība. Profesors JURĢIS ŠĶILTERS

    Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā. Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem. Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm. Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas. Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot. Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00:00 – Kāpēc latviešu māņticība ir šīs sarunas uzmanības centrā 00:02:22 – Māņticības saknes: nedrošā pasaulē mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus 00:05:17 – Ko māņticība dod cilvēkam un ko tā atņem sabiedrībai 00:13:58 – Māņticīga sabiedrība ir viegli polarizējama sabiedrība. Kāpēc tas ir bīstami 00:24:53 – Mēs mīlam vienkāršus stāstus, un kā tas mums iegriež 00:35:11 – Kā domāt zinātniski: pārbaudāmība, elastīgums un gatavība mainīt viedokli 00:46:01 – Kad māņticība pāraug fanātismā: kā sabiedrība kļūst bīstami polarizēta 00:50:00 – Difterija 2024. gadā: ko nozīmē, kad viedokļu līderis pārspēj zinātnieku 00:53:10 – Stambulas konvencija, kad politiķi izmanto cilvēku sāpes kā āķi balsu vākšanai 01:03:59 – Zinātnes komunikācijas problēma: kāpēc zinātnieks un māņticīgais viens otru nedzird 01:06:23 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 01:15:54 – Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Zinātnieku atbildība publiski saukt lietas īstajos vārdos 01:22:33 – Cilvēciskais pār ideoloģisko. Ko katrs no mums var darīt jau šodien

Showing 1–20 of 28 episodes